Pelēkais riekstkoks
Juglans cinerea
- Nosaukums (latīniski)
- Juglans cinerea
- Nosaukums (latviski)
- Pelēkais riekstkoks
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Juglandaceae (riekstkoku dzimta)
- Ģints
- Juglans (riekstkoks)
- Suga
- cinerea
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Augļa krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļamerikā: Kanādas dienvidaustrumdaļā un ASV austrumdaļā, kur uz rietumiem līdz Minesotai un uz dienvidiem līdz Alabamas ziemeļdaļai un Arkanzasas ziemeļdaļai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzimtenē līdz 30 m augsts koks ar kupolveida vainagu. Miza pelēka, dziļi rievaina. Dzinumi ar pelēkiem matiņiem un dziedzeraini, vēlāk sarkanbrūni, ar lenticelēm. Lapas 50-70 cm garas, ar 11-19 sēdošu, iegareni olveidīgu lapiņu pāriem. Lapiņas ar gandrīz paralēlām, zāģzobainām malām, 6-15 cm garas, abpusēji matainas, apakšpusē arī dziedzerainas. Zied maija beigās. Vīrišķās ziedkopas 6-13 cm garas, putekšņlapas tumši brūnas. Sievišķie ziedi ķekaros pa 3-8. Augļa apvalks ar pelēku tūbu, lipīgs, galotnē ar asu smaili. Auglis 4-5 cm garš, nobriest septembra beigās.
Ekoloģija. Sastopams platlapju un jauktajos mežos, auglīgās augsnēs, parasti gar upēm, dažkārt akmeņainās nogāzēs. Gaismas prasīga suga.
Nozīme. Koksne gaiši brūna, to izmanto galdniecībā un finiera izgatavošanā. No augļa apvalka iegūst dzeltenu krāsu. Sēklās daudz tauku. Dekoratīvs. Latvijā bieži stādīts, ar labu ziemcietību.
