Mandžūrijas riekstkoks

Izplatība. Krievijā – Amūras apgabalā un Piejūras novadā, kā arī Ķīnā un Korejā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 25 m augsts koks ar pārkarenu vainagu un spēcīgiem zariem. Miza tumši pelēka vai gandrīz melna, dziļi izvagota. Lapas līdz 1,25 m garas un līdz 40 cm  platas, ar 9-19 iegarenām, eliptiskām, zāģzobainām lapiņām. Lapiņas 10-21 cm garas, jaunās abpusēji stipri matainas, vēlāk virspusē viegli mataina, taču apakšpusē ar daudziem rudi pelēkiem, dziedzerainiem un zvaigžņveida matiņiem. Zied lapu plaukšanas laikā. Vīrišķās spurdzes cilindriskas, 10-30 cm garas. Sievišķie ziedi pa 3-10, matainās ziedkopās. Auglis 4,5-6,5 cm garš, apaļš līdz iegareni eliptisks, ar noapaļotu galotni un ar lipīgu ārējo apvalku. Augļi nobriest septembra beigās, oktobrī.

Ekoloģija. Sastopams jauktajos un platlapju mežos, kalnos 500-2000 m v.j.l. Aug mežmalās un upju ielejās mitrās, auglīgās augsnēs, parasti pa vienam vai nelielās grupās.

Nozīme. Svarīga nozīme ekosistēmā. Augstvērtīga koksne, to izmanto galdniecībā, mūzikas instrumentiem u.c. Dažādas auga daļas lieto medicīnā. No zaļajiem augļiem vāra ievārījumu. Lapas satur insekticīdus. Mizu izmanto pinumiem. No augļa apvalka iegūst miecvielas un brūnu krāsu. Dekoratīva, Latvijā ziemcietīga suga.