Skābaržlapu ostrija, parastā ostrija
Ostrya carpinifolia
- Nosaukums (latīniski)
- Ostrya carpinifolia
- Nosaukums (latviski)
- Skābaržlapu ostrija, parastā ostrija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Betulaceae (bērzu dzimta)
- Ģints
- Ostrya (ostrija)
- Suga
- carpinifolia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Augļa krāsa
- brūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, kalns, mežs
- Dabas zonas
- , jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Dienvideiropā, Kaukāzā un Mazāzijā, reta, relikta suga.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 15-22 m augsts koks ar blīvu pārkarenu vainagu. Miza tumši brūna, ar dziļām, gareniskām plaisām, atdalās garām sloksnēm. Jaunie dzinumi brūni, mataini. Lapas 4-10 cm garas, 3-6 cm platas, olveidīgas līdz olveidīgi iegarenas, galotnes virzienā pakāpeniski sašaurinātas, pie pamata ieapaļas vai viegli sirdsveida, ar asi divkārt zāģzobainām malām, gaiši zaļas, apakšpusē ar izklaidus matiņiem uz dzīslām. Zied vienlaicīgi ar lapu plaukšanu. Vīrišķās spurdzes 6-10 cm garas. Nobriedušās sievišķās spurdzes 5-8 cm garas un 3-4 cm platas, ar nokareniem kātiņiem. Vīkals ar asiem matiņiem. Augļi nobriest augustā, septembrī.
Ekoloģija. Sastopama kalnu aizās un nogāzēs, karbonātu saturošās augsnēs. Platlapu mežos kopā ar citām koku sugām. Aug gan zemienēs, gan kalnos, 1000-1500 m v.j.l., kur augam klājeniska forma. Labi pacieš sausumu. Ēncietīga.
Nozīme. Koksne izmantojama sīkiem virpotiem izstrādājumiem. Mizā miecvielas un dzeltena krāsviela. Dzeltenu krāsu var iegūt arī no lapām. Diemžēl izmantošana ierobežota, jo augs stipri izcirsts. Dekoratīva.
