Virdžīnijas ostrija
Ostrya virginiana
- Nosaukums (latīniski)
- Ostrya virginiana
- Nosaukums (latviski)
- Virdžīnijas ostrija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Betulaceae (bērzu dzimta)
- Ģints
- Ostrya (ostrija)
- Suga
- virginiana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Augļa krāsa
- brūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, kalns
- Dabas zonas
- , jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļamerikas austrumdaļā: no Ontario līdz Minesotai, uz dienvidiem līdz Floridai un Teksasai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 8-20 m augsts koks ar pārkarenu vainagu. Zaru daudz tie smalki, stīvi. Miza pelēkbrūna, atslāņojas gareniskām plēksnēm. Dzinumi brūni, ar īsiem matiņiem un kātainiem dziedzerīšiem. Pumpuri olveidīgi, gaiši kastaņbrūni, viegli mataini. Lapas 6-12 cm garas, ar viegli sirdsveida vai ķīļveida pamatu, iegareni lancetiskas, galotnes virzienā pakāpeniski sašaurinās garā smailē, asi zobainas, apakšpusē matainas. Lapas plaukstot bronzas zaļas, vasarā zaļas. Vīrišķās spurdzes līdz 5 cm garas, sievišķās 3-4 cm garas, cilindriskas. Augļi nobriest augustā un saglabājas pie koka visu ziemu.
Ekoloģija. Aug pamežā sausās nogāzēs akmeņainos nogabalos, virs plūdu līnijas. Augsnes ziņā neizvēlīga. Ēncietīga. Samērā ziemcietīga. Kultūrā labi pacieš pārstādīšanu un apgriešanu.
Nozīme. Koksne smaga, ļoti cieta, gaiši brūna ar sarkanīgu nokrāsu. Dekoratīva, piemērota parkiem, ielu apstādījumiem.
