Izcelsme. Vācijā ap 1840. gadu.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 8-12 m augsts koks. Abas lapas puses blīvi klātas ar sudrabpelēkiem matiņiem, kas saglabājas arī uz nobriedušajām lapām. Lapas nav nobirušas līdz novembra beigām vai pat decembra sākumā. Ir vairāki kloni.
Ekoloģija. Stāda mitrās, auglīgās vietās ūdeņu tuvumā. Pavairo ar spraudeņiem. Latvijā sastopams upju krastos kopā ar balto vītolu, kur abi savairojušies ar nolūzušajiem zariem no stādījumiem, piemēram Gaujas krastos.
Nozīme. Viens no vissudrabainākajiem vītoliem.