Japānas stjuartija
Stewartia pseudocamellia
- Nosaukums (latīniski)
- Stewartia pseudocamellia
- Nosaukums (latviski)
- Japānas stjuartija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Theaceae (tējas koku dzimta)
- Ģints
- Stewartia (stjuartija)
- Suga
- pseudocamellia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- brūna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Japānā un Korejā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzimtenē līdz 18 m augsts koks ar zemu zarojumu. Stumbrs gluds, pelēks, ar plānu mizu, kas lobās, atsedzot tumši oranžus un zaļus laukumus. Zari augšup vērsti, dzinumi kaili. Lapas pamīšus, tumši zaļas, biezas, 4-12 cm garas un 2-5 cm platas, eliptiskas, ar smalki zāģzobainām malām, rudenī dzeltenas un dažādu toņu sarkanas. Ziedi ap 8 cm plati, kausveidīgi, ar 5 baltām vainaglapām un oranžām putekšņlapām, atgādina kamēliju ziedus. Auglis brūna pogaļa, ilgi saglabājas pie koka. Zied no jūnija līdz augusta beigām.
Ekoloģija. Dzimtenē salcietīga, iztur –30° salu. Latvijā ziemcietību ietekmē gan atkušņi, gan vēla iestājas ziema iestāšanās, - silts laiks gada sākumā, bet pēc tam zemas temperatūras. Salaspilī zied un ražo dīgstošas sēklas.
Nozīme. Latvijā maz pazīstams, skaists koks.
