Izplatība. Ziemeļamerikā: no Masačūsetsas līdz Konektikutai un Ņūdžersijai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 4-6 m augsts kociņš ar blīvu vainagu. Nobriedušie dzinumi brūni, spīdīgi, ar lielām, baltām lenticelēm. Ērkšķu daudz, tie taisni vai viegli liekti, 3-7 cm gari. Lapas plati olveida, nedaudz platākas kā garas, ar smailu galotni, jaunas matainas, vēlāk matiņi tikai lapas apakšpusē uz dzīslām. Ziedi saliktos vairogos. Ziedkopa ar pelēcīgu tūbu. Kauslapas šauras, ar asu galotni un ar dziedzerainiem zobiņiem. Augļi koši karmīnsarkani ar bāliem punktiņiem, gandrīz apaļi, 1,2-1,7 cm gari un plati, ar matiņiem augšdaļā. Kauslapas parasti atliektas. Kauliņi 4-5.
Ekoloģija. Savvaļā sastopama Atlantijas okeāna piekrastē, mežainās krastmalās. Latvijā ziemcietīga suga.
Nozīme. Viena no dekoratīvākajām Ziemeļamerikas vilkābelēm. Stāda dzīvžogos, alejās u. c. Augļa mīkstums dzeltens, miltains, salds un garšīgs.