Izplatība. Ziemeļamerikas Rietumu piekrastē no Ziemeļkarolīnas līdz Kanzasai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 6-10 m augsts koks vai krūms. Dzinumi kaili, viegli zig-zag veidā izliekti, sarkanbrūni, spīdīgi. Ērkšķu daudz, tie taisni vai viegli liekti, asi, kastaņbrūni, 3-10 cm gari. Lapas otrādi olveida, eliptiskas līdz iegarenas, 3-12 cm garas, 0,5-3 cm platas, veselas, galotnē noapaļotas, truli nosmailotas, ar šauru ķīļveida pamatu. Nobriedušas lapas ādainas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē ar izteiktu dzīslojumu, abpusēji kailas. Ziedi saliktos kailos vairogos. Kauslapas lineāri lancetiskas, sīki dziedzeraini zāģzobainas. Vainags 10-14 mm plats. Augļi bāli zaļgansarkani, bieži ar apsarmi, gandrīz apaļi, 0,9-1,1 cm gari, cieti un sausi. Kauliņi 2. Zied maijā, jūnijā, bet augļi nogatavojas oktobrī un bieži turas pie koka līdz pavasarim.
Ekoloģija. Sastopama mežmalās, krūmājos, ganībās, ūdens teču krastos, kalnu nogāzēs un ielejās. Lēnaudzīga. Latvijā bargākās ziemās apsalst. Augsnes ziņā pieticīga, bet labāk aug auglīgā, labi drenētā augsnē. Saulmīle.
Nozīme. Ļoti dekoratīva. Stāda pa vienai vai grupās.