Izplatība. Ziemeļamerikā: no Ontario dienvidrietumiem un Mičiganas ziemeļdaļas līdz Klusā okeāna piekrastei.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 5-13 m augsts koks. Jaunie dzinumi gaiši zaļi, kaili, vēlāk sarkanbrūni, spīdīgi, ar gaišām lenticelēm. Ērkšķi sarkanīgi, spīdīgi, 2-2,5 cm gari. Lapas iegareni otrādi olveida, eliptiskas līdz lancetiskas, 2,5-8 cm garas, galotne smaila vai strupa, pamatne ķīļveida. Lapas gandrīz veselas vai ar 2-4 pāriem seklu daivu, virspusē tumši zaļas, nobriedušas gandrīz kailas. Ziedi saliktos vairogos. Ziedu kāti un ziedgultne ar retiem, gariem matiņiem. Augļi sākumā tumši purpursarkani vai purpurmelni, nogatavojušies melni, iegareni, 0,8-1,2 cm gari, spīdīgi, bez kauslapām. Augļa mīkstums dzeltensarkans, salds. Augļi ienākas augustā, tas ir daudz agrāk, nekā citām vilkābeļu sugām.
Ekoloģija. Sastopama skrajos mežos un klinšainās nogāzēs. Latvijā ziemcietīga suga.
Nozīme. Dekoratīva, izmanto dzīvžogiem un grupām. Savulaik izmantota kā potcelms bumbierēm.