Izplatība. Ziemeļamerikas austrumdaļā, no Kanādas dienvidaustrumdaļas un Jaunanglijas līdz Ņujorkai un Pensilvānijai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 5-7 m augsts kociņš. Nobriedušie dzinumi spīdīgi, ar baltām lenticelēm. Ērkšķu daudz, tie viegli liekti, asi, tumši sarkanbrūni, ar baltām lenticelēm, spīdīgi, 4-8 cm gari. Lapas 3-6 cm garas, ar plati ķīļveida pamatu, ar 7-13 seklām daivām, ādainas, kailas, virspusē spīdīgas. Ziedkopa ar 6-8 ziediem, kaila. Kauslapas ar dziedzerainiem zobiņiem, pie augļiem atliektas. Vainags balts, 15-20 mm plats. Augļi koši sarkani, matēti, gandrīz apaļi, 1-1,2 cm plati. Mīkstums dzeltenīgs, miltains, salds, kauliņi 3-4. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī un drīz nobirst.
Ekoloģija. Aug upju krastos uz klinšainas pamatnes. Saulmīle.
Nozīme. Ļoti izturīga suga. Latvijā plaši stādīta dzīvžogos.