Izplatība. Eiropā: Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Aizkarpatos. Latvijā Kurzemē un Latgalē, sasniedz areāla ziemeļaustrumu robežu.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 2-4 m augsts kociņš vai krūms. Dzinumi sarkanbrūni, nobrieduši spīdīgi. Ērkšķu maz, tie līdz 1 cm gari. Lapas olveidīgas, rombiskas vai otrādi olveidīgas, 1,5-5,5 cm garas, ar ķīļveida pamatu, ar 3-5 asi zobainām daivām. Virspusē koši zaļas, gar galvenajām dzīslām ar matiņiem, apakšpusē bālākas, ar matiņiem zemāko dzīslu stūros. Ziedkopas ar nedaudziem ziediem. Ziedkāti kaili, ziedgultne parasti mataina. Ziedi balti, ar vienu irbuli. Augļi koši sarkani, iegareni eliptiski vai cilindriski, nedaudz saplacināti, 0,9-1,5 cm gari, ar stāvām satuvinātām kauslapām, ar vienu kauliņu. Zied maijā. Augļi nogatavojas septembrī un ātri nobirst.
Ekoloģija. Sastopama krūmājos, pauguru nogāzēs, ezeru krastos, mālainās un grantainās augsnēs.
Nozīme. Reti sastopama, skaists koks.