Šķībkausu vilkābele
Crataegus plagiosepala
- Nosaukums (latīniski)
- Crataegus plagiosepala
- Nosaukums (latviski)
- Šķībkausu vilkābele
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Crataegus (vilkābele)
- Suga
- plagiosepala
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Aizsardzība
- aizsargāts Latvijā
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Austrumeiropā: Čehija, Polijas dienvidaustrumdaļā. Lietuvā un Latvijā, Ventas krastos un pie Lielupes un tās pietekām.
Morfoloģija. Vasarzaļš krūms vai 5-8 m augsts kociņš. Dzinumi kastaņbrūni, kaili. Lapas uz ziedošajiem zariem, 2-5 cm garas, 1-4,5 cm platas, otrādi olveidīgas, plati otrādi olveidīgas vai gandrīz rombiskas, visbiežāk trīsdaļīgas, ar ķīļveida pamatu. Nobriedušas lapas biezas, virspusē blāvas, kailas vai biežāk gar galveno dzīslu ar retiem matiņiem, apakšpusē bālas, kailas vai apakšējo dzīslu stūros ar pagariem matiņiem. Ziedkopas kailas, ziedgultne kaila vai mataina. Kauslapas lancetiskas. Vainags balts, ap 6 mm plats. Augļi sarkani, iegareni eliptiski, 0,9-1,1 cm gari, ar dzeltenīgu mīkstumu un1 kauliņu. Zied jūnijā, augļi nobriest septembrī un drīz nokrīt.
Ekoloģija. Sastopama mežos un krūmājos upju un strautu krastos, īpaši vietās, kur atsedzas dolomīts.
Nozīme. Reta, tāpēc saudzējama suga.
