Izplatība. Viduseiropā, Austrumeiropā un Kaukāzā. Latvijā biežāk sastopama Kurzemē un Daugavas ielejā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 2-8 m augsts koks vai krūms. Jaunie dzinumi sākumā zaļgani, kaili vai viegli mataini, viengadīgie sarkanbrūni. Ērkšķu nedaudz, tie 1-1,5 cm gari, retāk ērkšķu nemaz nav. Lapas olveidīgas, otrādi olveidīgas vai rombiskas, 3-6 cm garas, ar noapaļotu galotni un ķīļveida pamatu, ar 3-7 asi zobainām daivām, virspusē koši zaļas, parasti kailas un apakšpusē ar matiņu pušķiem dzīslu stūros. Ziedkopa, zieda kātiņš un ziedgultne kaila vai ar matiņiem. Kauslapas šauras, iegareni lancetiskas, ar garu smaili, pēc ziedēšanas atliecas. Vainags balts, 12-14 mm plats. Irbulis 1, augšdaļā ieliekts. Augļi sarkani, nereti ar zaļiem plankumiem, iegareni, 1-1,4 cm gari, kaili, ar 1 kauliņu. Mīkstums oranždzeltens. Zied jūnijā, augļi nogatavojas augusta beigās.
Ekoloģija. Aug gaišu platlapju un jaukto mežu pamežā, krūmājos, mežmalās, laucēs, sausos ūdensteču krastos, uz klintīm. Kaukāzā līdz1200 m v.j.l.
Nozīme. Svarīga nozīme ekosistēmā. Vērtīga koksne smalkiem izstrādājumiem. Dažādas auga daļas plaši izmanto oficiālajā un tautas medicīnā. Miza satur sarkanu krāsvielu. Medusaugs.