Izplatība. Ziemeļamerikas austrumdaļā: no Jaunskotijas, Menas, Kvebekas un Ontario uz dienvidiem līdz Ņujorkai un Masačūsetsai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 6-10 m augsts koks ar blīvu, sazarotu, ieapaļu vainagu. Dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili, brūni, spīdīgi, ar daudzām gaišām lenticelēm. Lapas olveida vai plati eliptiskas, 4-10 cm garas, ar asu galotni un kīļveida vai noapaļotu pamatu, ar 3-5 seklu, vāji izteiktu daivu pāriem. Jaunās abpusēji matainas, nobriedušas virspusē tumši dzeltenzaļas, cietas, gandrīz kailas, apakšpusē ar matiņiem uz dzīslām. Lapas kātiņš spārnains, ar dziedzeriem. Ziedkopa daudzziedu, irdena un, tāpat kā ziedgultne, tūbaina. Kauslapas ar sarkaniem dziedzeriem. Vainags balts, 20-22 mm plats. Augļi koši oranžsarkani, 1,2-2 cm gari, ar ieapaļiem punktiņiem. Kauslapas augšup vērstas, izplestas. Mīkstums dzeltens, miltains. Kauliņi 3-5. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī un ātri nobirst.
Ekoloģija. Sastopama mežu nogāzēs un ceļmalās, parasti mitrās un auglīgās augsnēs.
Nozīme. Izcili dekoratīva. Stāda grupās, alejās, dzīvžogos. Latvijā stādīta gan pilsētās, gan laukos. Ēdami, saldi augļi.