Plūmjlapu vilkābele
Crataegus x prunifolia
- Nosaukums (latīniski)
- Crataegus x prunifolia
- Nosaukums (latviski)
- Plūmjlapu vilkābele
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Crataegus (vilkābele)
- Suga
- x prunifolia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Nezināmas izcelsmes dārza hibrīds.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 3-6 m augsts kociņš vai krūms. Nobriedušie dzinumi kaili, brūni spīdīgi, ar gaišām, garām lenticelēm. Ērkšķu daudz, tie resni, asi, taisni vai viegli izliekti, tumši sarkanbrūni, ar lenticelēm, 2-5 cm gari. Lapas otrādi olveidīgas līdz plati eliptiskas, 3,5-7 cm garas, ar ķīļveida pamatu un vienmērīgi, dziedzeraini zāģzobainām malām. Lapas augšdaļā ar atsevišķiem, asimetriskiem daivveidīgiem zobiem, biezas, ādainas, virspusē tumši zaļas, zaigojošas, nobriedušas gandrīz kailas, ar iegrimušām dzīslām. Ziedkopas daudzziedu un tāpat kā ziedgultne un ziedu kātiņi pūkainas. Kauslapas garas, lineāri lancetiskas, nosmailotas. Vainags balts, 14-18 mm plats. Augļi sarkani, gandrīz apaļi, 0,9-1,2 cm plati, ar izplestām kauslapām. Kauliņi 2-3. Zied jūnijā, augļi nobriest oktobrī un pakāpeniski nokrīt.
Ekoloģija. Stāda labi drenētā augsnē, pa vienai vai nelielās grupās. Saulmīle. Ziemcietīga.
Nozīme. Salīdzinoši bieži stādīta, jo izcili dekoratīva.
