Izplatība. Izplatīta Ziemeļamerikas mežu zonā ASV un Kanādā no Atlantijas piekrastes līdz Albertai rietumos, ziemeļos gandrīz līdz tundrai, bet dienvidos līdz Aijovai un Pensilvānijai. Aug tuvu pie okeāna dažus metrus virs jūras līmeņa, kā arī Apalaču kalnos (1700 m). Veido arī tīraudzes.
Morfoloģija. Mūžzaļi, 20-24 m augsti koki.Vainags šauri piramidāls. Miza plāna, pelēcīga, klāta ar ciļņainiem sveķu pūslīšiem. Zari izplesti. Dzinumi sākumā dzeltenīgi zaļi un mataini, vēlāk pelēcīgi un kaili. Pumpuri gandrīz lodveida, sveķaini. Skujas uz zariņiem ķemmveidīgi 2 rindās, zariņu nenosedz, strupas vai jomainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē ar 2 baltām atvārsnīšu joslām. Zied maijā. Čiekuri vainaga augšdaļā, stāvi, cilindriski, 4-8 cm gari, 2-3 cm plati, sākumā zaļi, vēlāk purpurvioleti līdz purpurbrūni, segzvīņas īsākas par čiekurzvīņām, čiekura ārpusē nav redzamas.Čiekuri ienākas septembrī un sairst.
Ekoloģija. Aug labi drenētās un aerētās kalnu augsnēs, kā arī pārpurvotās zemienēs. Pirmajos gados spēj augt apēnojumā, vēlāk nepieciešams pilns apgaismojumu. Jau 50-60 g. vecumā bieži inficējas ar trupi. Cieš vējlauzēs. Nepanes gaisa piesārņojumu. Bojā baltegļu-egļu hermess, kā arī baltegļu mizas hermess.
Nozīme. Ziemeļamerikā izmanto pulpas ražošanai, no kuras iegūst celulozi, papīru u.c. No sveķiem iegūst Kanādas balzamu, kuru izmanto ārstniecībā, optisko ierīču ražošanā u.c. Latvijā izmanto apstādījumos.