Arizonas baltegle

Izplatība. Atšķirībā no pamatvarietātes, Arizonas balteglei ir daudz šaurāks izplatības areāls – ASV Kolorado, Ņūmeksikas un Arizonas pavalstī kalnu masīvos, kur aug no 2400-3000 m vjl. Kopā ar citām skujkoku sugām veido mežu augšējo robežu kalnos. Aug augstkalnu zonā jauktos mežos.

Morfoloģija. Mūžzaļš, 8-16 m augsts koks ar šauri konisku vainagu. Miza ar biezu, elastīgu korķa kārtu, kurā sveķu pūslīši nav saskatāmi, krēmbalta vai pelēcīga. Jaunie dzinumi vērsti horizontāli, korķaini. Pumpuri ieapaļi, ļoti sveķaini. Skujas uz zariņiem liecas augšup, vai arī izkārtojas ķemmveidīgi, viegli sirpjveidīgi izliektas, ar jomu galā vai strupas, tumši zilganzaļas, 2-3 cm garas, ar neuzkrītošām atvārsnīšu rindām virspusē un 2 platām, baltām atvārsnīšu joslām apakšpusē. Zied maijā. Čiekuri iegareni olveida vai iegareni cilindriski, 7-8 cm gari, zaļganbrūni, nobrieduši tumši purpurbrūni, segzvīņas īsākas par čiekurzvīņām, ārpusē nav redzamas. Čiekuri nobriest septembrī, vēlāk sairst.

Ekoloģija. Aug pietiekoši mitrās, akmeņainās augsnēs. Slikti aug smagās māla augsnēs. Ziemcietīga. Neizturīga pret laputu bojājumiem – lielāko postu nodara baltegļu-egļu hermess, kas bojā skujas.

Nozīme. Dekoratīva ar savu gaišo stumbru, krēmbalto korķa mizu un tumši zilganzaļām skujām. Izmantojama apstādījumos – grupām un stādīšanai pa vienai.