Baltmizas baltegle

Izplatība. Savvaļā Krievijas Tālajos Austrumos, dažas atradnes arī Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Korejas pussalā, kalnu masīvos. Krievijā areāls sniedzas līdz Ohotskas jūrai ziemeļos un uz rietumiem līdz Zejas upei. Tīraudzes parasti neveido, bieži kopā ar Picea jezoensis un Pinus koraiensis ir viena no parastākajām skujkoku sugām. Visbiežāk aug otrajā stāvā skujkoku mežos. Kalnos paceļas līdz 2000 m v.j.l.

Morfoloģija. Mūžzaļš, dzimtenē 20-25 m augsts koks ar konisku vainagu. Miza gluda, bālgani pelēka, vecākiem kokiem kļūst tumšāka un sekli saplaisā, mizā daudz sveķu pūslīšu. Pumpuri sveķaini, sarkanbrūni, divi sānu pumpuri mazāki, gala pumpurs lielāks, olveida. Skujas zariņa virspusē piespiestas, vērstas dzinuma gala virzienā, virspusē tumši zaļas,  mīkstas, spīdīgas, apakšpusē ar 2 pelēkbaltām atvārsnīšu joslām, gals ar jomu vai īsi nosmailots, 1,5-3cm garas. Zied jūnijā. Čiekuri cilindriski, 4,5-7,5 cm gari, jauni tumši purpura vai violetmelni, nobriestot brūni. Segzvīņas čiekura ārpusē nav redzamas. Čiekuri nobriest septembrī, vēlāk sairst.

Ekoloģija. Aug gan kalnos, gan nolaižas upju ielejās gandrīz līdz jūras līmenim. Nepieciešams pietiekošs gaisa mitrums. Kalnos veido klājeniskas kroplīgas formas bez galvenā stumbra.

Nozīme. Koksne mīksta, to bieži bojā trupe. Savā areālā tiek uzskatīta par vienu no mazvērtīgākām skujkoku sugām. Latvijā diezgan reti stādīta apstādījumos.