Gmelina lapegle
Larix gmelinii
- Nosaukums (latīniski)
- Larix gmelinii
- Nosaukums (latviski)
- Gmelina lapegle
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Larix (lapegle)
- Suga
- gmelinii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži, skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Kontinentāla suga. Savvaļā Vidus- un Austrumsibīrijā, Ķīnas ziemeļaustrumu apgabalos, uz dienvidiem iestiepjas līdz Mongolijas stepēm. Ziemeļos robežojas ar tundru, dienvidos pa kalnu grēdām robežojas ar jauktiem skujkoku-platlapu mežiem un sausām stepēm.
Morfoloģija. Vasarzaļi, 15-20 m augsti skujkoki, ar plati piramidālu vainagu un horizontāli atstāvošiem zariem. Jaunie dzinumi gaiši dzelteni, kaili. Zied maijā. Čiekuri mazi, 1,5-2,5 cm gari, plati olveidīgi ar nošķeltu galu, reizēm cilindriski. Čiekurā 15-20 čiekurzvīņas, novietojušās 3-4 rindās, gaiši brūnas, kailas, lāpstveidīgas, plakanas, galā nošķeltas, ar nelielu jomu. Segzvīņas tumšas, nedaudz redzamas pie čiekura pamatnes. Čiekuri nobriest septembrī - oktobrī, sēklas izbirst pakāpeniski.
Ekoloģija. Augsnes ziņā nav izvēlīga. Liela teritorijas daļa robežojas ar mūžīgo sasalumu un purviem. Kalnos paceļas līdz ledāju zonai. Labāk aug labi drenētās, mēreni mitrās augsnēs, īpaši kaļķi saturošās. Necieš ilgstošu applūšanu, pie upēm parasti aug uz neapplūstošām terasēm. Pacieš ļoti aukstu un kontinentālu klimatu. Gaismas prasīga.
Nozīme. Izturīga suga, taču kultivēta samērā reti. 20.gs. 30. gados stādīta Lielauces mežniecībā.
Dekoratīva, izmantojama apstādījumos, parkos un masīvos stādīšanai grupās, rindās, pa vienai.
