Amerikas lapegle

Izplatība. Savvaļā sastopama Ziemeļamerikā no polārā loka  Aļaskā un Kanādā līdz Pensilvānijas, Minesotas un Ilinoisas štatiem ASV. Ziemeļos iesniedzas tundrā, uz dienvidiem platlapju mežos un prērijās. Veido tīraudzes, vai aug jauktos skujkoku un lapkoku mežos.

Morfoloģija. Vasarzaļi, 15-22 m augsti koki ar šauri konisku vainagu un īsiem, horizontāli atstāvošiem zariem. Dzinumi oranžbrūni, vēlāk tumšāki, ar vāju zilganu apsarmi, viegli mataini vai kaili. Skujas spilgti zaļas vai zilganzaļas, uz dzinuma pušķos pa 12-30. Plaukst vēlāk kā citas lapegles – maija sākumā, dzeltē un nobirst novembra sākumā. Zied maijā. Čiekuri sīki (!), 1-1,5 cm gari, ieapaļi, kaili. Jauni violeti, vēlāk kastaņbrūni. Čiekurzvīņas novietojušās 3-4 rindās, ieapaļas, karotvaidīgi izliektas, ar viegli ieliektu malu, tikai nedaudz paveras. Segzvīņas redzamas tikai pie čiekura pamatnes. 

Ekoloģija. Areāla ziemeļos aug līdzenumos labi drenētās augsnēs upju un ezeru krastos, dienvidos – purvainās zemienēs. Paceļoties kalnos aug ēnainās nogāzēs. Ziemcietīga. Labi aug gan kontinentālā, gan piejūras klimatā.

Nozīme. Dekoratīva. Latvijā introducēta 19. gs. sākumā. Stādīta parkos un apstādījumos, pa vienai vai grupas, rindās, alejās. Izceļas ar skaistu zarojumu. Rudenī visilgāk saglabā skujas. Latvijā mežsaimnieciskas nozīmes nav.