Ledebūra lapegle

Izplatība. Suga izplatīta Krievijā  uz austrumiem no Oņegas ezera un Baltās jūras, Urālos un Rietumsibīrijas ziemeļu daļā – Obas un Irtišas ielejā, ziemeļos areāls aizstiepjas līdz Pečorai. Veido tīraudzes vai mistrojumus ar Pinus sylvestris, Picea abies, Abies sibirica.

Morfoloģija. Vasarzaļi, 35-40 m augsti koki. Vainags olveida, skrajš. Stumbri taisni. Miza jauniem kokiem pelēcīga, gluda, vecākiem dziļi saplaisājusi. Vecākie zari horizontāli izpletušies, ar paciliem galiem, neizteiktos mieturos. Skujas uz īsvasām pušķos pa 20-50, gaiši zaļas, dzeltē septembrī - oktobrī, nobirst apmēram 1 mēnesi agrāk kā Eiropas lapeglei. Zied aprīlī - maijā, pirms vai reizē ar skuju plaukšanu. Čiekuri 2-4 cm gari, plati olveidīgi vai ieapaļi, strupi, tumši kanēļbrūni. Čiekurzvīņas 20-60, gali karotveidīgi ieliekti, ieapaļas, 1-2 cm garas, biezas, koksnainas, klātas ar brūniem matiņiem. Segzvīņas vienmēr īsākas par čiekurzvīņām. Sēklas nogatavojas septembrī - oktobrī, izbirst nākamā gada martā-aprilī. 

Ekoloģija. Labi aug drenētās, svaigās mālsmilts vai smilšmāla augsnēs, Rietumsibīrijā aug arī pārpurvotās vietās. Izteikta saulmīle, izturīga pret dūmgāzēm, bet neizturīga pret kaitēkļiem un slimībām.

Nozīme. Izceļas ar ļoti cietu un smagu koksni (svaiga grimst ūdenī). Dekoratīva. Bieži stādīta parkos, alejās, rindās, grupās, pa vienai. Vecākie stādījumi meža kultūrās veikti 19. gs. 30. gados. Taču Latvijā vecāko meža kultūru aizņemtā platība ir 3 reizes mazāka par Eiropas lapegles aizņemto.