Rietumu lapegle

Izplatība. Ziemeļamerikas rietumu daļas kalni – ASV ziemeļrietumos un Kanādas dienvidrietumos mežu zonā no 600-2000 m v.j.l., galvenokārt ēnainās kalnu nogāzēs un upju ielejās jauktos mežos.

Morfoloģija. Vasarzaļi skujkoki, dzimtenē 30-50 m augsti (augstākā Ziemeļamerikas lapegle). Vainags šauri piramidāls. Zari īsi. Miza jauniem kokiem zvīņaina, pelēkbrūna. Jaunie dzinumi oranžbrūni, sākumā nedaudz matoti, vēlāk kaili. Pumpuri brūni, kaili. Skujas bāli zaļas, uz īsvasām pušķos pa 14-40. Plaukst maija sākumā, dzeltē un nobirst oktobra otrā pusē. Zied maijā. Čiekuri iegareni olveida, 2,5-3,5 cm gari. Čiekurzvīņas 7-12 rindās, ieapaļas vai nošķeltas. Segzvīņas garākas par čiekurzvīņām, redzamas čiekura ārpusē. Nogatavojas septembrī. Gatavie čiekuri ātri atveras un drīz nobirst.

Ekoloģija. Aug labi drenētās, dziļās, mitrās augsnēs, ļoti jūtīga pret nepietiekošu augsnes mitrumu. Ziemcietīga. Nav izvēlīga klimata ziņā.

Nozīme. Eiropā suga ievesta 19. gs. otrā pusē. Latvijā kultivēta reti, stādīta tikai kolekcijās. Perspektīva kā ātraudzīga mazprasīga suga apstādījumu veidošanai.