Parastā egle 'Acrocona'

Izcelsme. Šķirne atrasta 1890. g. Zviedrijā Upsalas tuvumā, savvaļā mežā. Latvijā audzēta kopš 1975. gada.

Morfoloģija. Mūžzaļš, zems, lēni augošs 3-5 m augsts koks. Vainags plati piramidāls. Skeletzari sākumā pacili, vēlāk horizontāli atstāvoši vai pat atliekušies, stīvi. Uz sāndzinumiem veidojas normāla izmēra čiekuri, bet uz gala dzinumiem čiekuri lieli, pa vienam vai monstrozi, t.i. daudzu čiekuru sakopojums. Zied maija beigās vai jūnija sākumā. Nobrieduši čiekuri 10-16 cm gari, sākumā zaļi vai karmīna krāsā, vēlāk gaiši brūni vai sarkanbrūni. Ienākas oktobrī, izbirst rudenī vai nākošā gada pavasarī no marta līdz aprīlim.

Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, vislabāk aug svaigās smilšmāla augsnēs, it īpaši ar trūdvielu piejaukumu. Necieš ilgstošu augsnes sausumu. Ēncietīga. Var ciest no vēlajām un agrajām salnām, taču parasti apsalst tikai skujas, retāk nenobriedušie viengadīgie dzinumi.

Nozīme. Šķirne dekoratīva ar savu plati piramidālo vainagu un lielajiem čiekuriem zaru galos. Izmantojama apstādījumos stādīšanai pa vienai vai grupās.