Izcelsme. Šķirne izveidota Francijā 1855. g (Carrière), taču iespējams, ka šodien kultivēti arī vairāki tās kloni. Latvijā, Vāgnera dendrārijā stādīta 1900. g., NBD 1988. g.
Morfoloģija. Mūžzaļš, līdz 27 m augsts piramidāls koks, zari horizontāli atstāvoši, skujas plaukšanas laikā koši dzeltenbaltas, vēlāk saulē kļūst bālganas. Šķirne aug lēnāk kā pamatsuga.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug svaigās smilšmāla augsnēs, it īpaši ar trūdvielu piejaukumu. Necieš ilgstošu augsnes sausumu. Aug pilnā apgaismojumā, taču pacieš arī daļēju apēnojumu. Jaunie dzinumi var apsalt pavasara salnās.
Nozīme. Dekoratīva šķirne. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros u.c., kā krāsains skujkoku akcents. Stāda pa vienai, grupās, rindās.