Izcelsme. Šķirne 1891. g. minēta Vācijā. Holandē Boskopā ieviesis “Ottolander & Hooftman” 1899 g. Salaspilī audzēta kopš 1926. g. (K. Šohs).
Morfoloģija. Mūžzaļš, 10-15 m augsts koks, var būt arī zemāks vai pat krūmveida. Zari horizontāli atstāvoši. Skujas plaukšanas laikā dzeltenas, ziemā oranždzeltenas. Ziemā skujas spilgtākas kā šķirnei 'Aurea'.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug svaigās smilšmāla augsnēs, it īpaši ar trūdvielu piejaukumu. Necieš ilgstošu augsnes sausumu. Skujas labi krāsojas pilnā apgaismojumā. Jaunie dzinumi var apsalt vēlajās pavasara salnās.
Nozīme. Šķirne dekoratīva ar koši dzeltenajām skujām. Izmantojama apstādījumos kā krāsains skujkoku akcents. Stādāma parkos, skvēros pa vienai, grupās, rindās.