Izcelsme. Pirmoreiz minēta Francijā (Ann. Soc. Hort. Paris) 1853. g. kā Abies excelsa var. columnaris. 1923. g. minēta kā Picea abies f. columnaris, pēc tam minēta kā Picea abies šķirne 'Columnaris', šis nosaukums lietots arī turpmāk. Līdzīgas egles formas atrastas arī savvaļā, visbiežāk Somijā, arī Šveicē, Vācijā un Latvijā. Latvijā pirmoreiz minēta ap 1934. g. (K. Šohs), taču šie koki nav saglabājušies. No jauna NBD ieaudzēta 1988.g.
Morfoloģija. Mūžzaļš, normāla augstuma kolonveida koks. Sānzari īsi, horizontāli vai pacili, blīvi sazarojušies. Skujas zaļas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga aug pietiekoši mitrās svaigās smilšmāla augsnēs, it īpaši ar trūdvielu piejaukumu. Aug pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga. Jaunie dzinumi var apsalt vēlajās pavasara salnās.
Nozīme. Dekoratīva kolonveida egle. Izmantojama apstādījumu veidošanā – parkos, skvēros, piemājas dārzos u.c. Stādāma pa vienai, grupās, rindās.