Izcelsme. Atrasta 20. gs. 60. gados mežmalā, Dundagas novadā, Dundagas pag. pie “Bērzgaļiem”. Šī egle ir ap 110 g.veca. Iespējams, ka vecums vienāds ar blakus augošajām normālajām eglēm. Drīzāk raganslotas sēklaudzis, nevis sēklu mutants. Kultūrā kopš 20. gs. 80. gadiem.
Morfoloģija. Mūžzaļa, blīvi sazarojusies, strupi koniska forma. 25 gadu laikā sasniedz 3 m h. Dzinumi tievi, virspusē gaiši, ar vāju brūnganu nokrāsu, apakšpusē gaišāki, izklaidus mataini. Vecākie zari brūngani. Gadā pieaug pa 3-5 cm. Pumpuri 3-4 mm gari, gaiši brūni, koniski,kaili. Zem gala pumpura 5-10 satuvināti sīki blakuspumpuri, kas katru gadu veido blīvi apskujotus, ciešus, uz vainaga ārpusi blīvākus vairākslāņu zaru pušķus. Skujas atiet 50-60º leņķī, tad noliecas 15º uz leju, sagriežas, vai daļa paliek taisnas, novietojušās paralēli virs dzinuma, vāji pacilas, zaļas, spīdīgas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga aug pietiekoši mitrās smilšmāla augsnēs. Nav piemērotas podzolētas smilts augsnes. Aug gan pilnā apgaismojumā, gan ēnainās vietās. Ziemcietīga. Viegli pavairot ar sparaudeņiem.
Nozīme. Dekoratīva. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas apstādījumos. Stādāma grupās vai pa vienai.