Izcelsme. Šķirni pirmo reizi minējis R. Smits Šropšīrā Anglijā 1862. g. Latvijā ieaudzēta 1900 g. Tukumā, F. Vāgnera dendrārijā, taču tur iznīkusi. NBD augusi kopš 1926. g. K. Šoha kokaudzētavā.
Morfoloģija. Mūžzaļa, vairākus metrus augsta forma ar nokareniem, blīvi stumbram piegulošiem zariem, kas sasniedz zemi un gulstas uz tās. Pumpuri brūni, ziemā sveķaini, lieli. Gala pumpuri 5-6 mm gari, blakus pumpuri 3-4 mm. Skujas novietotas radiāli, koši zaļas, 8-12 mm garas, spīdīgas. Aberatīvās skujas garas, uzkrītošas, veidojas arī pie gala pumpuriem.
Ekoloģija. Stādāma svaigās, pietiekoši mitrās smilšmāla augsnēs. Nav vēlamas podzolētas smilts augsnes. Labi aug gan pilnā apgaismojumā, gan ēnainās vietās. Ziemcietīga.
Nozīme. Izcili dekoratīva, klasiska nokarenā egļu forma. Izmanto apstādījumos, parasti stādīšanai pa vienai.