Izcelsme. Pirmo reizi šķirni kultūrā minējis V. Rose Lībekā, Vācijā 1903. g. Uzskata, ka Rietumeiropā gājusi bojā. Latvijā introducēta 1985. g.
Morfoloģija. Šķirne zemāka par parasto egli. Skujas ļoti īsas, atgādina Picea orientalis. Plaukstot jaunās skujas zelta dzeltenas, vēlāk kļūst zaļas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, labi aug normāli mitrās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā. Saulē neapdeg. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva pavasarī plaukšanas laikā ar koši dzeltenajām skujām. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas dārzos stādīšanai pa vienai, grupās, rindās u.c.