Parastā egle 'Maxwellii'

Izcelsme. Šķirne radusies no Picea abies raganslotas ap 1853. g. ASV (Hornibrook, 1938).

Morfoloģija. Pundurforma, veidojas kā zems ieapaļš spilvens ar paaugstinātu vidusdaļu, kurā daudz īsu, stīvu dzinumu ar druknām, radiāli izvietotām skujām. Zari īsi, pacili, resni, gada pieaugums 18-25 mm. Skujas uz stāvajiem zariem nedaudz uz priekšu vērstas, uz apakšējiem zariem daļēji radiāli, augšējās vērstas uz priekšu, 5-13 mm garas, resnas, stīvas, vāji izliekušās, gals nobeidzas ar ļoti garu, smalku matveida smaili, kas reizēm āķveidīga, spilgti zaļas. Šādu šķirnes aprakstu devis M. Hornibruks Amerikā. No formas iespējams iegūt divejāda veida augšanas tipa stādus: spraudeņi, kas ņemti no pundurformas blīvi sazarotās daļas veido formu, kas atbilst tipiskajai 'Maxwellii', Tā ir parasta ASV. Spraudeņi, kas ņemti no skrajākās daļas, veido spēcīgi augošu apaļu tipu, ko Hornibruks aprakstījis kā 'Pseudomaxwellii'. Eiropā izplatītā forma atbilst 'Pseudomaxwellii'. Tāda ir arī NBD 1975. g. no Žehušices introducētā forma.

Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās smilšmāla augsnēs, gan pilnā apgaismojumā, gan pusēnā. Ziemcietīga.

Nozīme. Dekoratīva pundurforma. Izmantojama apstādījumos stādīšanai pa vienai vai grupās.