Izcelsme. Šķirne pazīstama kopš 1855. g. (Carrière). Līdzīgus augus reizēm atrod starp parastās egles sējeņiem. Latvijā 20. gs. 30. gados audzēta Viesturdārza dārzniecībā. NBD ieaudzēta no Lūas kokaudzētavā 1965. g. no sējeņiem atlasītie augi.
Morfoloģija. Mūžzaļš, līdz 15 m augsts koks, ar tieviem, nedaudz nokareniem dzinumu galiem. Skujas ļoti īsas, atgādina Picea orientalis. Gada pieaugums 3-5 cm. Skujas izvietotas radiāli, 5-8 mm garas, blīvi klāj 2-5 gadīgus zarus. Aberatīvās skujas reti, tikai pie sānpumpuriem, 8-9 mm garas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, labi aug pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas apstādījumos. Var stādīt pa vienai, grupās, rindās.