Izcelsme. Ap 1910 .g. Simons atradis Šumavas mežā Čehijā, iestādīta Žehušices parkā. NBD saņemta 1990. g.
Morfoloģija. Mūžzaļa nokarena forma - vairākus m augsts koks ar nevienādiem nokareniem zariem. Lielākais koks sasniedzi 10 m augstumu, 5 m platumu. Skaista, kā visas līdzīgās nokarenās formas. Latvijā stādīta reti.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas dārzos u.c. Parasti stādāma pa vienai.