Izcelsme. Viena no vecākām zināmām pundurformām. Kultivēta jau ap 1800. g. Anglijā.
Morfoloģija. Mūžzaļa, ļoti lēni augoša pundurforma, no ieapaļas līdz plati koniskai, parasti augums nepārsniedz 1 m, lai gan 100 gadīgi eksemplāri var izaugt arī divreiz augstāki. Zarojums ļoti blīvs un sazarojies, reizēm veidojas arī pagarināti dzinumi. Gada pieaugums 1-3 cm. Dzinumi gaiši dzelteni līdz pelēkdzelteni, spīdīgi, kaili, biezi, bet lokani. Gada pieaugums ļoti atšķirīgs. Pumpuri brūni, apaļīgi, gala pumpuri līdz 2 mm gari, pārējie līdz 1 mm. Skujas uz dzinumiem novietotas radiāli, taču uz īsajiem dzinumiem var būt arī spiraliski, ļoti blīvi, koši zaļas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, stādāma pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva, lēni augoša pundurforma. Izmantojama apstādījumos zemo skujkoku ekspozīcijās ar mulču klātās dobēs.