Izcelsme. Šķirni pirmoreiz minējis Elijs Kare (E. Carrière) 1855. g. Francijā. NBD kopš 1979. gada, taču, iespējams, ka citur Latvijā stādīta jau agrāk.
Morfoloģija. Mūžzaļa, plakana, plata, spēcīgi augoša pundurforma, nekad neveido vadošo galotni. Zari stīvi, pacili, sānzari horizontāli. Skujas koši zaļas, taisnas, smailas, vāji durstīgas, spīdīgas, visīsākās dzinuma galā (!), 7-17 mm garas, 1-1,5 mm platas. Izceļas ar visgarākām skujām visu plakani augošo formu vidū.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, parasti pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva zemā pundurforma. Izmantojama apstādījumos, parasti stādīšanai pa vienai. Piemērota ar skuju mulču klātās zemo skujkoku dobēs.