Izcelsme. Šķirnes aprakstu devis M. Hornibruks (Hornibrook, 1938). Radusies no raganslotas ap 1853. g. ASV. Aprakstīta kā 'Maxwellii'. No formas iegūti divējāda veida augšanas tipa stādi. No pundurformas blīvi sazarotās daļas iegūta 'Maxwellii', no formas skrajākās daļas veidojas spēcīgi augoša apaļa forma, tā aprakstīta kā 'Pseudomaxwellii'. Eiropā augošās formas parasti atbilst 'Pseudomaxwellii'. NBD 1985. g. saņemta no Žehušices, ar nosaukumu 'Maxwellii'.
Morfoloģija. Mūžzaļa pundurforma, sākumā zema, plakana, vēlāk puslodveida ar visapkārt pacili atstāvošiem zariem. Ja izveidojas gala vadošais dzinums, iegūst konusveida formu. Dzinumi tievi, pacili, gaiši oranžbrūni, gada pieaugums 3-8 cm. Skujas vairumā uz zariņiem radiālas, dzeltenīgi zaļas, blīvi sedz zariņa virspusi un galu. Skuju gali mazliet noliekušies, galā pāriet matveida smailē. No 'Maxwellii' atšķiras ar skuju novietojumu, formu un krāsu.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, gan pilnā apgaismojumā, gan pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva forma, izmantojama apstādījumiem. Parasti stādāma pa vienai, vēlams ar mulču klātās dobēs.