Izcelsme. Šķirne aprakstīta Anglijā 1874. g. (R. Smith). Latvijā minēta 1900. g. Tukumā, F. Vāgnera dendrārijā, bet nav saglabājusies. Iznīkuši arī K. Šoha stādaudzētavā 1909. g. un 1936. g. no Špēta firmas ievestie augi. NBD arborētumā kopš 1985. g. Latvijā kultivēta reti.
Morfoloģija. Mūžzaļa, zema, plata, neregulāri sazarojusies pundurforma. Apakšējie zari izpletušies un guloši, augšējie pacili. Dzinumi tievi un lokani, brūni un kaili. Gada pieaugums 3-5 cm. Dzinumu gali pacili, 40-50º leņķī virs zara. Skujas koši zaļas, 6-10 mm garas, galā ar smalku smaili, spīdīgas., tuvāk dzinuma galam vai pamatnei vienmēr īsākas.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva pundurforma. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas apstādījumos u.c. Parasti stāda pa vienai, vēlams ar mizu mulču klātās dobēs.