Izcelsme. Pirmo reizi minēta Francijā 1898. g. (Simon-Louis Frères). Salaspilī, NBD kopš 1987. g.
Morfoloģija. Mūžzaļa, sākumā zemei pieguloša līdz izplesta pundurforma, turpmāk pieaugot, centrā pakāpeniski paaugstinās, pie kam pieaugums ir blīvs un vienveidīgs. Sāndzinumi veidojas no blakuspumpuriem, radot blīvu, plakanu zaru slāni. Augošās galotnes pāri tam paceļas apmēram par 5º. Gada pieaugums 3-5,5 cm. Skujas novietotas pusradiāli, koši zaļas vai dzeltenzaļas (!), stipri variablas, vidēji 6-10 mm garas. Aberatīvās skujas novietotas 80-90º leņķī.
Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, stādāma mitrās, svaigās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīva zema pundurforma. Izmantojama apstādījumos, parasti stāda pa vienai. Piemērota stādīšanai ar mulču klātās dobēs.