Parastā egle 'V. Mitlers'

Izcelsme. Ap 1960. g. mežā atradis Dundagas kokaudzētavas un priežu sēklu plantācijas vadītājs V. Mitlers. Iespējams, ka šī egle ir raganslotas sēklaudzis. Pārstādīta pie kokaudzētavas centra ēkas, kur aug joprojām. Šķirnes nosaukums dots godinot V. Mitleru.

Morfoloģija. Mūžzaļa, plata, koniska, blīva, smalki sazarojusies forma. Dzinumi bāli dzelteni līdz brūngani, mataini. Pumpuri lieli, olveidīgi koniski, gaiši brūni, bez sveķu pārklāja. Gala pumpuri 4-8 mm gari, ar1-2 blakus pumpuriem, sānpumpuri 3-5 mm gari. Skujas uz zariņiem skrajas, koši zaļas, sirpjveidīgi sagriezušās vai taisnas, spīdīgas, 8-12 mm garas, uz vadošajiem dzinumiem izvietojas radiāli, vērstas dzinuma gala virzienā, bet spēcīgo sānzariņu skujas pusradiāli, zem dzinuma veido celiņu. Aberatīvās skujas garas, novietotas 70-90º leņķī. 25 gadu laikā sasniedz 2,5 m augstumu.

Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, aug pietiekoši mitrās, viegli skābās smilšmāla augsnēs, pilnā apgaismojumā vai noēnotā vietā. Necieš ilgstošu sausumu. Ziemcietīga. Pavairo ar spraudeņiem.

Nozīme. Dekoratīva, lēni  augoša, koniska egles forma. Izmantojama apstādījumiem – parkiem, skvēriem, piemājas dārziem. Piemērota stādīšanai pa vienai vai grupās.