Parastā egle 'Viminalis'

Izcelsme. Pirmoreiz atrasta savvaļā 1741. g. Stokholmas apkārtnē Zviedrijā. Atkārtoti savvaļā atrasta Vācijā, Austrijā, Šveicē, Skandināvijā, Polijā. Retumis arī Latvijā mežos un parkos atrodamas līdzīgas formas.

Morfoloģija. Mūžzaļš, līdz 20 m augsts koks ar plati piramidālu vainagu, gariem horizontāli atstāvošiem, vēlāk ieslīpi uz leju atliektiem zariem un ķemmveidīgi nokareniem dzinumiem. Skujas 2,5-3 cm garas, gaiši zaļas, nedaudz sirpjveidīgi izliektas.

Ekoloģija. Līdzīgi kā pamatsuga, labi aug pietiekoši mitrās, viegli skābās smilšmāla augsnēs. Nav piemērotas sausas smilts augsnes. Labi aug gan pilnā apgaismojumā, gan noēnotās vietās. Var ciest no sakņu trupes, mizgraužu bojājumiem. Slikti panes gaisa piesārņojumu.

Nozīme. Izmantojama apstādījumos, galvenokārt stādīšanai lauku parkos. Var stādīt pa vienai, grupās, vējlauzēju joslās. Maz piemērota pilsētu apstādījumiem.