Izcelsme. Atrasta 1904. g. savvaļā Kanādā, Albertas provincē Lagganas ezera tuvumā. No Arnolda arborētuma izplatīta tālāk un patreiz to plaši kultivē visā pasaulē. Vecākā egle Eiropā R. Šeno dārzā Francijā, Orleānā, kur tā ir 4 m augsta. NBD kopš 1957. gada, no kurienes izplatīta tālāk pa visu Baltiju.
Morfoloģija. Mūžzaļa, regulāra, koniska, blīva diezgan šaura zemā forma. Dzinumi tievi, baltgani, rievaini, nedaudz mataini. Skujas uz zariņiem radiāli, 10-12 mm garas, plaukstot gaiši zaļas, vēlāk zilganzaļas. No šīs formas mutāciju ceļā iegūtas daudzas jaunas zemās formas ar dažādu augumu un skuju krāsu – no gaišzaļas līdz pelēkzaļai un zilganai. Īpaši daudz jaunumu Vācijā (Jeddeloch firmā).
Ekoloģija. Augsnes ziņā neizvēlīga. Aug arī smilšainās sausās augsnēs. Ziemā un pavasarī jāsargā no saules apdeguma. Bojā kaitēkļi – zāģlapsenes un tīklērces.
Nozīme. Populāra un dekoratīva mūžzaļā pundurforma. Izmantojama apstādījumos. Stādāma pa vienai vai grupās, piemērota mulčētām dobēm.