Glēna egle
Picea glehnii
- Nosaukums (latīniski)
- Picea glehnii
- Nosaukums (latviski)
- Glēna egle
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Picea (egle)
- Suga
- glehnii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži, mežastepes, skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, Šikotanas un Kunaširas salā, kā arī Japānā, Hokaido un Honsju salā. Kalnos virs 1650 m vjl. Veido tīraudzes purvainās vietās, vai aug kopā ar Abies sachalinensis un Picea jezoensis.
Morfoloģija. Mūžzaļi, dzimtenē 30-45 m augsti koki. Vainags šauri konisks, blīvs. Miza sarkanbrūna, lobās šaurās plēksnēs. Zari tievi, īsi, dzinumi sarkanbrūni (!), klāti ar bieziem rūsganiem matiņiem. Pumpuri olveida līdz koniski, sveķaini. Skujas no virspuses cieši pārklāj zariņu, īsas, 6-10 mm garas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē bāli zaļas, nedaudz saplacinātas, strupas, jauniem kokiem biežāk smailas. Čiekuri iegareni cilindriski līdz olveida cilindriski, galos noapaļoti, 4-8 cm gari, negatavi purpurīgi zaļi līdz tumši violeti, nobrieduši spīdīgi brūni, čiekurzvīņas ieapaļas, parasti ar gludu vai nedaudz zobainu malu.
Ekoloģija. Dzimtenē aug gan purvainās vietās gan kalnu nogāzēs. Latvijā samērā ziemcietīga. Sausumā un spilgtā apgaismojumā aug slikti. Jaunāki stādījumi cieš no vēlajām pavasara salnām.
Nozīme. Rūpnieciskas nozīmes nav. Latvijā stādīta reti., galvenokārt kolekcijās. NBD ieaudzēta no sēklām, kas saņemtas no Sahalīnas 1961. g. Japānā izmanto bonsai veidošanai.
