Izcelsme. Ap 1925. g. izplatīta Holandē (Boskoop, J. Endtz firma). Latvijā, K. Šoha kokaudzētavā audzēta kopš 1936. g., kur iznīkusi. NBD ieaudzēta 1988. g.
Morfoloģija. Mūžzaļš, blīvi konisks 10-12 m augsts koks ar horizontāli atstāvošiem zariem. Dzinumi dzeltenbrūni, pumpuri strupi, 10-12 mm gari. Skujas zilganas, ziemā sudrabainas, 20-30 mm garas, viegli sirpjveidīgi izliekušās. 10 gados izaug 3x1,5 m augsta.
Ekoloģija. Labi aug jebkurā dārza augsnē. Lēnaudzīga, saulmīle. Izturīga pret dūmgāzēm. Uzņēmīga pret sēņu slimību, tā saukto “lillā slimību” (Septoria parasitica), kas izraisa skuju nobrūnēšanu undzinumu atmiršanu.
Nozīme. Dekoratīva zilganā asās egles forma. Izmantojama apstādījumos – parkos, skvēros, piemājas dārzos. Stāda pa vienai vai grupās.