Izcelsme. Pazīstama un visizplatītākā “īstā sudrabegle”, ko izveidojis A. Kosters Boskopā Nīderlandē 1885. gadā. No tās apstādījumos daudz sēklaudžu, no kuriem nereti vairāki saglabā sudrabaino skuju krāsu arī ziemā. Latvijā (K. Šohs) kopš 1929. g., no tām cēlušās visas labākās “sudrabegles”.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar regulāri konisku vainagu, zari horizontālos mieturos (stāvaini). Jaunie dzinumi oranžbrūni, pumpuri koniski, 1 cm gari, zvīņas galā atliekušās. Sānu pumpuri regulārā gredzenā zem gala pumpura. Skujas arī ziemā sudrabzilas, viegli sirpjveidīgi izliektas no zariņa apakšpuses uz augšu, 20-25 mm garas.
Ekoloģija. Labi aug jebkurā dārza augsnē. Lēnaudzīga. Saulmīle. Izturīga pret dūmgāzēm. Uzņēmīga pret sēņu slimībām (“lillā slimība”), kas var novest pie koka bojāejas. Pavairo potējot.
Nozīme. Visizplatītākā zilskujainā asās egles forma. Bieži stādīta apstādījumos, piemērota arī pilsētas apstādījumiem. Stāda pa vienai vai grupās.