Izcelsme. Šķirne atlasīta Nīderlandē 1912. g. (B. Ruys, Moerheim Nursery, Dedemsvaart). Jau 1929. g. to piedāvā K. Šoha firmas katalogā, taču no tā laika stādījumiem nav zināms neviens koks.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar šauri konisku, neregulāru augumu un gariem vadošajiem zariem un piegulošākām nekā pamatsugai, zilganām skujām. Sānzari īsi, horizontāli atstāvoši, mieturos, jaunie dzinumi dzeltenbrūni. Gala pumpuri ļoti lieli, dzeltenbrūni, 10-15 mm gari, sānu pumpuri neregulāri, gandrīz spirāliski novietojušies zem gala pumpura. Zvīņas galā atliekušās. Skujas 25-30 mm garas, sudrabpelēkas ar zilganbaltu apsarmi, saglabā zilgano toni arī ziemā un vēl nākamajā gadā.
Ekoloģija. Labi aug jebkurā dārza augsnē. Saulmīle, lēnaudzīga. Izturīga pret dūmgāzēm. Uzņēmīga pret sēņu slimībām (“lillā slimība”), kas izraisa dzinumu atmiršanu. Spēcīgi augoša, taču cieš no snieglauzēm.
Nozīme. Dekoratīva asās egles forma ar zilganām skujām. Izmanto apstādījumos. Piemērota arī pilsētu apstādījumiem. Stāda pa vienai vai grupās.