Krimas priede

Izplatība. Savvaļā aug Krimas dienvidu piekrastes kalnu nogāzēs. Salveida atradne arī Ziemeļkaukāzā Melnās jūras piekrastē. Plašāk izplatīta Mazāzijā, Balkānu pussalā, Grieķijas austrumos, kā arī Krētā un Kiprā, arī Karpatu dienvidu daļā no 500-1300 m v.j.l. Latvijā introducēta 1938.g.

Morfoloģija. Mūžzaļi, 20-30 m augsti koki. Vainags plati olveida, vecākiem kokiem plakans, lietussargveida.  Zari gari un resni, gali izliekušies uz augšu. Jaunie dzinumi dzeltenbrūni, spīdīgi. Skujas 12-16 cm garas, rupjas, stīvas, cietas, tumši zaļas. Čiekuri pa 1 vai 2-4, šauri koniski, 7-10 cm gari, sākumā purpurzaļi, pakāpeniski kļūst gaiši brūni, dzeltenīgā okera krāsā. Apofīzes gandrīz rombiskas, vāji izliektas, nabiņa ieapaļa, sarkanbrūna līdz pelēka. Sēklas nogatavojas septembrī-oktobrī, izbirst aprilī-maijā. No var. nigra atšķiras ar lielākiem čiekuriem, spilgtākiem dzinumiem un garākām, uz visām pusēm vērstām skujām.

Ekoloģija. Aug kaļķainās augsnēs. Saulmīle. Diemžēl ļoti neizturīga pret skujkoku dzinumu vēzi.

Nozīme. Izmantojama apstādījumos. Līdz šim stādīta reti, galvenokārt kolekcijās.