Japānas baltā jeb sīkziedu priede
Pinus parviflora
- Nosaukums (latīniski)
- Pinus parviflora
- Nosaukums (latviski)
- Japānas baltā jeb sīkziedu priede
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Pinus (priede)
- Suga
- parviflora
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Lapu krāsa
- zaļa, zilgana
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, piekraste
- Dabas zonas
- , jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Suga savvaļā izplatīta Japānā – Sikoku, Honsju un Hokaido salā, kā arī Kuriļu salās, 60-2500 m vjl. NBD kopš 1962. g.
Morfoloģija. Dzimtenē 15-20 m augsti koki, bet Latvijā daudz zemāki, stumbrs parasti zarojas jau pie zemes. Vainags plati konisks, blīvs. Dzinumi zaļganbrūni, vēlāk gaiši pelēki, klāti īsiem matiņiem. Pumpuri olveidīgi, brūngandzelteni, bez sveķiem. Skujas mīkstas, kūlīšos pa 5, pušķos zaru galos, 4-6 cm garas, virspusē tumši zaļas, ar 2 baltām atvārsnīšu līnijām apakšpusē, tādēļ izskatās sudrabainas. Zied maijā. Čiekuri pa vienam vai vairākiem kopā, sēdoši, olveidīgi iegareni, 5-10 cm gari, ļoti sveķaini, nobriest nākamā gadā. Sēklas nogatavojas augustā, čiekuri izjūk kokā.
Ekoloģija. Dzimtenē aug vulkānisko kalnu nogāzēs mežu joslā, skābā augsnē, pilnā apgaismojumā vai pusēnā. Latvijā ziemcietīga, reizēm cieš no snieglauzēm.
Nozīme. Dekoratīva, izmantojama apstādījumos. Stāda pa vienai vai grupās. Kultivēta reti, galvenokērt dendrārijos un kolekcijās.
