Maķedonijas priede
Pinus peuce
- Nosaukums (latīniski)
- Pinus peuce
- Nosaukums (latviski)
- Maķedonijas priede
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Pinus (priede)
- Suga
- peuce
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- , jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā Balkānu pussalas dienvidrietumos – Maķedonijā, Austrumalbānijā, Melnkalnē, Ziemeļgrieķijā un Bulgārijā (Rodopos), 800-2200 m vjl. Latvijā introducēta 1900. g. (M. Siverss).
Morfoloģija. Mūžzaļi, šauri koniski, 20-25 m augsti koki. Zari stāvi, blīvi. Miza jauniem kokiem gluda, pelēka, vēlāk saplaisā un iekrāsojas purpurīgi brūnā tonī. Jaunie dzinumi resni, kaili, spīdīgi, sākumā zaļi vai gaiši pelēcīgi brūni. Pumpuri 9-10 mm gari, gaiši brūngani, sveķaini. Skujas kūlīšos pa 5, blīvi sakļāvušās, vērstas dzinuma gala virzienā, 7-12 mm garas, zilganzaļas, stīvas, taisnas. Zied maijā. Čiekuri cilindriski, pa 1-4, uz īsiem kātiem, 8-15 cm gari, 2,5-3 cm plati, sveķaini, gaiši brūni. Čiekurzvīņas izliektas, nobriest septembra sākumā, strauji atveras, izbirst īsā laikā. Gandrīz katru gadu ražo čiekurus ar dīgtspējīgām sēklām.
Ekoloģija. Ļoti ziemcietīga, ātraudzīga priede. Labi panes augsnes sausumu, piemērota pilsētas apstākļiem. Atšķirībā no veimuta priedes, neslimo ar veimutpriedes-ogulāju stabiņrūsu.
Nozīme. Dekoratīva, izmantojama apstādījumos. Stāda pa vienai vai grupās, arī pilsētu apstādījumos.
