Izplatība. Suga izplatīta Ziemeļamerikas rietumos – no Britu Kolumbijas līdz Kalifornijas dienvidiem un Ziemeļmeksikai. Aug no piekrastes līdz 2300 m v.j.l. NBD kopš 1978.g..
Morfoloģija. Mūžzaļi, dzimtenē līdz 40 m augsti koki ar plati konisku vai noapaļotu vainagu. Miza brūna vai gandrīz melna, dziļi rievaina, atlobās ar plēksnēm. Jaunie dzinumi brūngani vai zaļgani, bez apsarmes. Pumpuri iegareni cilindriski, smaili, sveķaini. Skujas kūlīšos pa 2-3, 12-25 cm garas ar nosmailotu galu, tumši zaļas, maksts paliekoša. Čiekuri pa 1, retāk pa 2, sēdoši, simetriski, olveida līdz iegareni, 8-15 cm gari, gaiši brūni, spīdīgi, nobriest septembrī. Čiekuriem nobirstot, to pamatnes paliek pie zara.
Ekoloģija. Aug saulainās vietās, kaļķainās, smilšainās sausās augsnēs. Ātraudzīga, bet ziemcietība vāja.
Nozīme. Sugai raksturīga augstvērtīga, izturīga koksne dzeltenā krāsā, kuru dzimtenē izmanto kā vērtīgu celtniecības materiālu. Miza satur daudz miecvielu. Latvijā dekoratīva nozīme - stāda parkos un apstādījumos pa vienai vai grupās.