Klājeniskā jeb zvilnāja ciedrupriede
Pinus pumila
- Nosaukums (latīniski)
- Pinus pumila
- Nosaukums (latviski)
- Klājeniskā jeb zvilnāja ciedrupriede
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Pinus (priede)
- Suga
- pumila
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zilgana
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- kalns
- Dabas zonas
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Suga izplatīta Krievijā – Aizbaikālā, Piejūras novadā, Sahalīnā, Kamčatkā, Kuriļu salās, kā arī Ķīnas ziemeļos, Korejā, Japānā (Hokaido un Honsju salā līdz 3500 m v.j.l.). Kalnu nogāzēs veido ciedrupriežu zvilnāju. Sahalīnā un Kuriļu salās aug kopā ar Sasa kurilensis un Quercus dentata.
Morfoloģija. Mūžzaļi, no stumbra pamatnes sazaroti krūmi vai 4-5 m augsti koki. Dzinumi brūngani, tūbaini. Skujas kūlīšos pa 5, zilganzaļas, 3-8,5 cm garas, izliektas, mala sīki zobaina. Zied jūnijā. Čiekuri 3,5-4,5 cm gari, 2,2-3 cm plati, olveida vai iegareni, sākumā sarkanīgi violeti, vēlāk zaļgani, nobrieduši gaiši brūni. Čiekurzvīņu apofīze liela, ar izstieptu un atliektu nabiņu. Ienākas septembrī - oktobrī. Sēklas 6-10 mm garas, bez lidspārna, ēdamas (“ciedru rieksti”), sēklapvalks plāns.
Ekoloģija. Aug kalnu nogāzēs, parasti 1600-2000 m augstumā, uz klintīm, arī smiltājos, augsnes ziņā neizvēlīga. Suga gaismas prasīga, sausumizturīga, ziemcietīga.
Nozīme. Ļoti dekoratīva krūmveida priede, izteikti lēnaudzīga. Līdz šim apstādījumos izmantota reti. Ieteicama stādīšanai grupās nogāzēs, arī akmensdārzos.
