Izplatība. Suga izplatīta Krievijā – Aizbaikālā, Piejūras novadā, Sahalīnā, Kamčatkā, Kuriļu salās, kā arī Ķīnas ziemeļos, Korejā, Japānā (Hokaido un Honsju salā līdz 3500 m v.j.l.). Kalnu nogāzēs veido ciedrupriežu zvilnāju. Sahalīnā un Kuriļu salās aug kopā ar Sasa kurilensis un Quercus dentata.
Morfoloģija. Mūžzaļi, no stumbra pamatnes sazaroti krūmi vai 4-5 m augsti koki. Dzinumi brūngani, tūbaini. Skujas kūlīšos pa 5, zilganzaļas, 3-8,5 cm garas, izliektas, mala sīki zobaina. Zied jūnijā. Čiekuri 3,5-4,5 cm gari, 2,2-3 cm plati, olveida vai iegareni, sākumā sarkanīgi violeti, vēlāk zaļgani, nobrieduši gaiši brūni. Čiekurzvīņu apofīze liela, ar izstieptu un atliektu nabiņu. Ienākas septembrī - oktobrī. Sēklas 6-10 mm garas, bez lidspārna, ēdamas (“ciedru rieksti”), sēklapvalks plāns.
Ekoloģija. Aug kalnu nogāzēs, parasti 1600-2000 m augstumā, uz klintīm, arī smiltājos, augsnes ziņā neizvēlīga. Suga gaismas prasīga, sausumizturīga, ziemcietīga.
Nozīme. Ļoti dekoratīva krūmveida priede, izteikti lēnaudzīga. Līdz šim apstādījumos izmantota reti. Ieteicama stādīšanai grupās nogāzēs, arī akmensdārzos.