Sīkstā priede

Pinus rigida

Nosaukums (latīniski)
Pinus rigida 
Nosaukums (latviski)
Sīkstā priede 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Pinaceae (priežu dzimta) 
Ģints
Pinus (priede) 
Suga
rigida 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
mežs, mitrājs (t.sk. purvs) 
Dabas zonas 
okeāniskās pļavas, skujkoku meži (taiga) 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā Ziemeļamerikas austrumu daļā – no Menas līdz Ontario, Ohaio un Džordžijai. Zemienēs veido mežus arī neauglīgās augsnēs. Latvijā pirms 60 gadiem stādīta Inčukalna mežniecībā, tagad saglabājušies tikai daži nelieli koki, kas dod stumbru un celmu atvases.

Morfoloģija. Mūžzaļš, 15-20 m augsts koks ar plati piramidālu vai ieapaļi neregulāru vainagu. Bieži veidojas līki stumbri. Stumbrs un zari parasti ar daudziem īsiem dzinumiem, biezi noklātiem ar skujām. Skujas aug pa 3, 8-12 cm garas, krāsa variē no gaiši zaļas līdz dzeltenzaļai, vēlāk kļūst tumši zaļas. Čiekuri iegareni olveida, 6-8 cm gari, asimetriski un izliekti, gandrīz sēdoši, mieturos pa 3-5, gaiši brūni līdz pelēki, nogatavojoties atveras, taču ilgi paliek pie koka. Sēklas 4 mm garas, ar spārnu.

Ekoloģija. Aug gan nabadzīgās smilšainās, gan pārpurvotās augsnēs. Taču nevar augt ļoti sausos rajonos. Ziemcietīga

Nozīme. Dzimtenē stāda meža kultūrās nabadzīgās un purvainās augsnēs. Nocērtot vai pēc ugunsgrēkiem koki labi atjaunojas ar bagātīgām celma vai sakņu atvasēm. Latvijā stādīta kolekcijās, nav īpaši piemērota dekoratīviem stādījumiem, jo bieži veidojas līki stumbri.